"Integrēta pieeja ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izaicinājumam: pielāgošanās un ietekmes mazināšanas stratēģijas klimata pārmaiņu un nepietiekama uztura problēmu risināšanā (SYSTEMIC)" ir ERA-HDHL, JPI-OCEANS un FACCE-JPI programmu ietvaros finansēts projekts, kas tika uzsākts 2020. gada 1. jūlijā un noslēgsies šī gada 30. jūnijā. Inciatīvas mērķis ir stiprināt starpdisciplināru un starptautisku sadarbību, lai pilnveidotu izpratni par pārtikas un veselīga uztura nodrošinājumu mainīgos apstākļos, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi.
Klimata pārmaiņu ievērojamā ietekme uz lauksaimniecības un zivsaimniecības ražošanas apjomiem iezīmē pārtikas un uztura drošību kā svarīgu izaicinājumu mūsdienās. Straujais iedzīvotāju skaita un pārtikas patēriņa kāpums līdz ar dabas resursu izsīkšanu un pieaugošajām klimata izmaiņu radītajām sekām aktualizē nepieciešamību plaši nodrošināt piekļuvi pietiekamam daudzumam veselīgas pārtikas, vienlaicīgi mazinot kaitējumu videi. Meteoroloģiskas izmaiņas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes trūkums, saldūdens rezervju izsīkšana un vides kvalitātes pasliktināšanās būtiski iespaido pārtikas un uztura drošības četrus pamataspektus: pieejamību, piekļuvi, lietošanu un stabilitāti.
Pieejamība ietver pārtikas ražošanu, uzglabāšanu, pārstrādi, apgādi un tirdzniecību. Ražošanas nozares ir ļoti lielā mērā atkarīgas no laikapstākļiem; to pakāpeniskās izmaiņas rada vairākas negatīvas sekas. Augkopībā – pilna apmēra ražas zaudējumus; samazinātu ražas apjomu apputeksnētāju trūkuma, kaitēkļu un slimību dēļ; pārtikas uzglabāšanas un transporta tīkla darbības traucējumus. Lopkopībā – karstuma stresu un dažādu slimību izplatību mājlopu vidū; barības un ūdens pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. Zivsaimniecībā – izmaiņas zivju sugu izplatības un migrācijas plūsmās; apdraudējumu dažādu sugu spējai augt un izdzīvot okeāna paskābināšanās dēļ; zvejas darbības traucējumus un ekstrēmu laikapstākļu radītus piekrastes infrastruktūras bojājumus.
Piekļuve nozīmē spēju iegūt pārtiku, ietverot cenu un ražošanas apjoma izmaiņas kā ietekmējošus faktorus. Speciālisti prognozē, ka līdz 2030. gadam deviņiem no desmit galvenajiem kultūraugiem ražošanas apjoma pieaugums stagnēs un vidējās cenas krasi pieaugs. Kukurūzai – 12% ražas kritums un 90% cenas kāpums; rīsiem – 12% un 89%; miežiem – 13% un 75%; citiem kultūraugiem – 8% un 83% (Farming First).
Klimata pārmaiņas negatīvi iespaido uzturā lietotās pārtikas kvalitāti, kā rezultātā pieaug saslimšanas gadījumi un ar uzturvielu nepietiekamību saistītas problēmas. Pastiprinošs faktors ir sabiedrības novecošanās tendence daudzās valstīs. Pēdējo četrdesmit gadu laikā ir arī desmitkārtīgi pieaudzis aptaukošanās gadījumu īpatsvars starp bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 19 gadiem (OPS, 2019). Vairāki pētījumi norāda uz saikni starp aptaukošanos un dažādiem veselības traucējumiem, tostarp diabētu, demenci, vēzi, iekaisuma un kardiovaskulārām slimībām. Slikti uztura paradumi ir pasaulē vadošais mirstības un invaliditātes riska faktors (GBD, 2015). Nepilnvērtīga uztura sekas veselības aprūpes sistēmai globālā mērogā izmaksā 3,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 500 ASV dolāru uz cilvēku (CSIS, 2019); ar aptaukošanos saistīto slimību ekonomiskās izmaksas ASV – 2 miljardi dolāru gadā (McKinsey, 2014).
Stabilitāte raksturo apgādes sistēmas noturīgumu un spēju nodrošināt nepārtrauktu un netraucētu piekļuvi pārtikai. Apgādi ietekmē biežākas ekstremālas parādības. Nestabili ienākumi atstāj negatīvu iespaidu uz ražotāju spēju investēt pārtikas sektorā. Ražas zudums veicina migrācijas un konfliktu eskalāciju.
Lai mazinātu dažādās klimata pārmaiņu sekas, 2020. gadā tika izveidots SYSTEMIC Eiropas Savienības zināšanu centrs. Projekta pamatā ir astoņās valstīs darbojošos pētniecības grupu tīkls, ko veido vairāku disciplīnu zinātnieki un praktiķi ar padziļinātām zināšanām par dažādiem pārtikas sistēmas aspektiem. SYSTEMIC veido septiņas savstarpēji saistītas darba pakas un izpētes gadījumi. Lai gan līdz projekta noslēgumam palikuši mazāk kā četri mēneši, jau tagad var ieskicēt galvenos rezultātus un paredzamo ietekmi:
- Izstrādāti pētījumu rezultātos balstīti rīcībpolitikas ieteikumi, kas liek lietā sociālekonomiskos, lauksaimniecības modeļu un meteoroloģiskos datus, lai aizpildītu zināšanu robus pārtikas un uztura drošības jomā. Ieteikumi vērsti arī uz pārtikas sistēmu noturības un ilgtspējas uzlabošanu, kā arī klimata politikas integrēšanu plašāku programmu ietvaros.
- Sniegti dati par jauniem olbaltumvielu avotiem, pārtikas alternatīvām un mikrouzturvielu biopieejamību klimata pārmaiņu kontekstā.
- Izvērtēti uzturvielu nepietiekamības riski pašreizējā uzturā, identificējot mērķa grupas un galvenos pārtikas avotus. Veikta pētnieciskās literatūras analīze, lai apzinātu jaunus pārtikas produktus, kas varētu nākotnē novērst uzturvielu trūkumu.
- Uzturs Eiropas savienībā novērtēts kā potenciāli veselīgs un ilgtspējīgs, taču trūkst datu par reģionāliem paradumiem un sociālekonomisko ietekmi.
Visvairāk pētītie jaunie pārtikas avoti ir kukaiņi, aļģes un kultivēta gaļa.
Pret kukaiņu vai no kukaiņiem gatavotu produktu iekļaušanu uzturā patērētāji pagaidām izturas atturīgi, savukārt aļģu bāzes produktu pieņemšanu negatīvi ietekmē tiem piemītošā zivju piegarša un smarža. Likumdošana liek šķēršļus kultivētas gaļas pētniecībai. Patēriņa prakses ietekmē pārtikas neofobija un informācijas trūkums, kas mazinās, cilvēkiem pilnveidojot izpratni par veselību un ilgtspējību. - Izvērtēta Eiropas pārtikas un uztura politika, izmantojot NOURISHING datu bāzi. Lielākā daļa politikas ir uz bērniem un pusaudžiem vērsta, galveno uzsvaru liekot uz pārtikas pieejamību un marķēšanu. Tikai 5,0 % ietver ietekmes novērtējumus un 3,8% pievēršas ilgtspējai. Plaši izplatīti ir tirdzniecības ierobežojumi (65%), savukārt pārtikas produktu sastāva maiņas un nodokļu politika ir mazāk izplatītas (32%). Nepieciešams uzlabot efektivitātes un ilgtspējas dokumentāciju.
- Sagatavotas 60 zinātniski recenzētas publikācijas; rezultāti prezentēti 27 konferencēs. Pētījumi snieguši nozīmīgu zināšanu pienesumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Ir iezīmētas trajektorijas turpmākiem pētījumiem.
- Doktorantūras studentu piesaiste ir veicinājusi kapacitātes stiprināšanu pārtikas un uztura drošības jomā. Maģistrantūras un doktorantūras studentiem tika vadītas arī lekcijas par klimata pārmaiņu ietekmi uz pārtikas piedāvājuma un pieprasījuma ilgtspējību.
- SYSTEMIC, daloties ar rezultātiem un praktiskiem ieteikumiem, ir veicinājusi sadarbību ar citiem projektiem. Projekta dalībnieki ir piedalījušies dažādās iniciatīvās, tostarp FOSC finansētāju sanāksmē, 6. JPI HDHL globālajā konferencē, Mind Foods Hub 2 sanāksmē un Eiropas konsorcijos FHLE-Continuum. Tika uzsākts arī tiešsaistes semināru cikls par blokķēdes tehnoloģiju pētniecības pārvaldību pārtikas zinātnē.
- Plašākas sabiedrības informēšanas nolūkos vairākās platformās izplatīti projekta rezultāti, konferenču prezentācijas, semināri un relīzes, tai skaitā SYSTEMIC (http://systemic-hub.eu) un FACCE JPI mājaslapās. Partneri publicējuši relīzes četrdesmit divu iestāžu tīmekļa vietnēs, lai popularizētu projekta mērķus un uzdevumus valsts un iestāžu līmenī.
- Politikas veidotāji izmantojoši pierādījumos balstītus ieteikumus, lai virzītu politikas izstrādi un īstenošanu vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, veicinot klimatam nekaitīgas lauksaimniecības politikas un iniciatīvu ieviešanu.
Projekta laikā identificēti vairāki aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot:
- Lai gan SYSTEMIC starpdisciplinārās komandas darbs vērtējams kā priekšrocība, ir jāuzlabo komunikācija un integrācija starp disciplīnām, lai efektīvi risinātu sarežģītas problēmas.
- Finansiālu resursu atšķirības, jo īpaši partneriem bez tieša atbalsta, sarežģī projekta koordināciju, ietekmē pētnieku motivāciju iesaistīties, kā arī apgrūtina zinātnisko forumu un diskusiju organizēšanu.
- Par spīti uzlabojumiem datu pārvaldībā, joprojām pastāv ar piekļuvi un sadarbspēju saistītas problēmas, kas traucē lēmumu pieņemšanai un pilnīgākas analīzes veikšanai.
- Lai arī ir pilnveidotas zināšanas, joprojām saikne starp klimata pārmaiņām, pārtikas ražošanu un uztura drošību nav pilnībā izzināta.
- Lai efektīvi izstrādātu un īstenotu politiku, ir būtiski saskaņot pētniecību ar politikas satvaru un stiprināt iesaistīto pušu sadarbību.
Atsauces
- Center for Strategic and International Studies (2019). Nutrition + Prosperity. https://www.csis.org/analysis/nutrition-prosperity
- Farming First. https://farmingfirst.org/
- Global Burden of Disease Collaborative Network. Global Burden of Disease Study 2015 (GBD 2015) Life Expectancy, All-Cause and Cause-Specific Mortality 1980-2015. Seattle, United States of America: Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), 2016.
- Mckinsey Global Institute (2014). Overcoming obesity: An initial economic analysis. https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/business functions/economic studies temp/our insights/how the world could better fight obesity/mgi_overcoming_obesity_full_report.ashx
- OPS (2019). Risk factor and Nutrition report.