Ir pagājuši četri gadi kopš IN-HABIT projekta sākuma Rīgā un Āgenskalna apkaimē. Pateicoties šai partnerībai, Āgenskalna tirgū un tā apkaimē tikušas ieviestas vairākas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan infrastruktūras uzlabojumos, gan plašā pasākumu un aktivitāšu klāstā. Projekta pamatā jau no paša sākuma ir bijusi līdzdalīga pieeja. Projekta partneri cieši sadarbojas ar dažādām iesaistītajām pusēm – praktiķiem, pašvaldības amatpersonām un kopienu pārstāvjiem –, lai apzinātu veselību un labklājību ietekmējošos faktorus specifiskām iedzīvotāju grupām un izstrādātu pielāgotus risinājumus. Projekta gaitā pieeja tikusi pilnveidota, balstoties uz katrā etapā iegūtajiem datiem, kā arī projekta komandas un plašākas sabiedrības sniegto atgriezenisko saiti.
Tiek vērtēta IN-HABIT ietekme Āgenskalna tirgū un apkaimē
Šī gada pavasarī un vasarā zinātniskais institūts Baltic Studies Centre aktīvi ievāca datus, lai novērtētu IN-HABIT finansēto un virzīto iniciatīvu ietekmi. Atskatoties uz dažādiem tirgū notikušiem pasākumiem un iniciatīvām, tika vērtēta kā tirgus teritorijas labiekārtošanas, tā arī sociālo inovāciju ietekme. Pētījumā tika izmantotas gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas metodes, tostarp tiešsaistes aptaujas, fokusgrupas diskusijas un līdzdalīgie novērojumi. Pētniecisko aktivitāšu galvenais mērķis bija analizēt, kā iedzīvotāji pieredz veselību un labklājību apkaimē savā ikdienas dzīvē. Salīdzinot jaunākos rezultātus ar sākotnējiem pētījuma datiem, kas tika iegūti 2021. gada nogalē, iespējams izdarīt pirmos secinājumus un izvērtēt, cik lielā mērā projektā izvirzītie mērķi ir sasniegti.
Āgenskalna tirgus renovācija un ieviestie IN-HABIT risinājumi sniedz unikālu iespēju pētīt sarežģīto mijiedarbību starp materiālo vidi, sociāliem faktoriem, veselību un labklājību. Tikmēr galvenais izaicinājums, izvērtējot IN-HABIT projekta aktivitāšu ietekmi uz Āgenskalna tirgu un apkaimi, ir nošķirt IN-HABIT devumu no plašāka tirgus atjaunošanas projekta ietekmes, kā arī no citām pārmaiņām Rīgā. Pastāv arī praktiskie un metodoloģiskie izaicinājumi, piemēram, nopietnu problēmu rada dalībnieku pašatlase (no angļu val. self-selection bias) pētnieku rīcībā esošajos datos, kas var aizēnot dažus tirgus uztveres aspektus. Sarežģījumus sagādā arī grūtāk notveramu aspektu novērtēšana (piemēram, pārmaiņas kopienas dinamikā un sabiedrības saliedētībā).
Tirgus kopumā veicina veselīgus un ilgtspējīgus paradumus
Tomēr, vērtējot IN-HABIT ietekmi caur īstenotajām fiziskajām un sociālajām inovācijām, var secināt, ka daudzfunkcionālais tirgus kopumā ir radījis vidi, kas veicina veselīgus un ilgtspējīgus uztura paradumus, sociālo saliedētību un integrāciju, kā arī ir padarījis apkaimi par pievilcīgāku vietu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā arī Āgenskalna viesiem.
Ieviesto fizisko un sociālo inovāciju virzieni Āgenskalna tirgū
Apkopotie statistikas dati par šī gada periodu no maija līdz augustam parāda, ka apmeklētāju skaits ir pieaudzis kopš regulāru kultūras pasākumu ieviešanas. Turklāt gan aptauju, gan fokusgrupu respondenti dalījās ar novērojumu, ka tirgū biežāk sastopami cilvēki no citām pilsētas apkaimēm, kā arī ārzemju viesi.
Aina ir līdzīga, ja IN-HABIT veikto pasākumu ietekmi vērtē pēc piecām iekļaujošas veselības un labklājības dimensijām (subjektīvā labklājība, telpiskā un vides labklājība, sociālā labklājība, ekonomiskā labklājība un veselīgs dzīvesveids). Iegūtie dati liecina, ka ietekme kopumā ir bijusi pozitīva.
Rezultātu pārskats par 2024. gada vasarā veiktajām tiešsaistes aptaujām par ietekmes virzieniem
IN-HABIT projekts Āgenskalna tirgū turpinās
Tika identificēti arī aspekti, kuriem nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību turpmākajā darbā. Tiešsaistes aptauju un fokusgrupas dati atklāj, ka dažu iedzīvotāju grupu pārstāvji, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēki, izjūt tirgu kā mazāk pieejamu, ņemot vērā tādus faktorus kā piedāvāto pārtikas produktu cenas un kultūras un mākslas pasākumu klāsts. Lai gan daudzfunkcionālais tirgus kopumā tiek novērtēts pozitīvi, iepriekš minētie aspekti rosina būtisku jautājumu, vai visiem ir vienlīdzīga piekļuve īstenoto risinājumu sniegtajiem labumiem.
Kopumā secinājumi liecina, ka projekts ir pozitīvi ietekmējis Āgenskalna iedzīvotāju labklājību. Tomēr jāraugās, lai arī turpmāk Āgenskalna tirgū ieviestie risinājumi kalpotu un būtu pieejami pēc iespējas plašākām iedzīvotāju grupām. Visbeidzot, ir ļoti svarīgi ņemt vērā tirgus atjaunošanas projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo apkaimi plašākā mērogā. Lai gan provizoriskie secinājumi liecina par progresu projekta mērķu sasniegšanā, lai noteiktu konkrētākas saiknes un sakarības un IN-HABIT pasākumu ietekmi, ir nepieciešami turpmāki pētījumi ar precīzāku uzraudzības un novērtēšanas sistēmu.
Projekta dalībnieki reflektē par tirgū novērotajām pārmaiņām
|
|
Lai spētu labāk analizēt tirgū notiekošos procesus, projekta pētnieki devās uz tirgu regulāros novērojumos, kuros tirgus tika izzināts, vērojot tajā notiekošos procesus, mijiedarbības un dažādos tirgus un tā teritorijas apdzīvošanas veidus. Papildus dažādajiem tirgus stāstiem un atsauksmēm par tirgu, iespaidi par tirgu tika papildināti, sajūtot to caur dažādām maņām - saskatot, sagaršojot, sasmaržojot. Sociālantropoloģe Ilze Mileiko tirgū piedzīvoto raksturo šādi: “Dažādi cilvēki te mijiedarbojas ne vien tādēļ, ka atnākuši ar līdzīgu mērķi iegādāties pārtikas produktus, bet arī tāpēc, ka tirgus atklājas kā daudzslāņaina vieta, kur dažādas apkaimes iedzīvotāju un tās viesu grupas meklē un atrod savām vēlmēm atbilstošo piedāvājumu - vai tie būtu dažādu preču kategoriju un īpašību pārtikas produkti, vai otrā stāva kafejnīcas, vai kā vienreizēji, tā regulāri notikumi. Arī es, “uzvelkot pētnieces cepuri”, kādā karstā vasaras svētdienā izstaigāju svētdienas krāmu tirgu. Savukārt citā augusta piektdienas vakarpusē kopā ar citiem tirgus apmeklētājiem iesaistījos eksperimentālā elektroniskās mūzikas performancē tirgus pagalmā, kur kopā radījām mūziku, pieskaroties dažādiem tirgū atrodamiem augiem (skat. attēlā). Galu galā man brīžiem bija grūti palikt striktā pētnieces un novērotājas lomā, jo tirgus tā vien aicināja dzīvot līdzi, iesaistīties un piedzīvot. Dažādi elementi Āgenskalna tirgū iesaista apmeklētāju tirgus dzīvē, padarot no vienkārša patērētāja par aktīvu iesaistīto - afišas, grāmatu maiņas punkts, individuāli tirgotāju stendi, pie kuriem katra ir cilvēks, kurš pasniedz produkciju; zīmes, norādes, zīmītes - visi nelielie artefakti veido vienotu Āgenskalna tirgus tēlu. Tā nu arī sarunās ar apkaimes iedzīvotājiem atklājas, ka tirgus ir vienlaikus viens un katram savs – to nosaka dažādās pieredzes un mērķi, ar kuriem katrs apmeklētājs ienāk tirgū un apdzīvo to.” |
Asistents Miks Brasliņš dalās ar pieredzi darbā ar tiešsaistes aptauju un fokusgrupu diskusiju rezultātiem:
“Lai arī biju iepriekš viesojies atjaunotājā tirgū, tagad atskatoties, saprotu, ka sākotnējā izpratne par ieviesto pārmaiņu mērogu bija virspusēja. Iepazīstot projekta specifiku un palīdzot ar tehniskiem pētniecības darbiem, man pavērās iespēja ieraudzīt Āgenskalna tirgu no plašāka skatupunkta un gūt padziļinātāku ieskatu par tā nozīmi apmeklētāju ikdienā.
Tiešsaistes aptaujās par projekta ietvaros īstenoto risinājumu ietekmi uz labklājību varēja redzēt, kā dažādu apmeklētāju redzējums par pārmaiņām brīžiem saduras; turklāt aspekti, kas patīk vai atgrūž, nebija viennozīmīgi. Taču vairums atbilžu tieši vai netieši norādīja uz veidiem, kā daudzfunkcionālais formāts cilvēkus uzrunā. Piemēram, tas atspoguļojās garajos uzskaitījumos ar tirgū rīkotām aktivitātēm un kultūras pasākumiem, kas nereti parādījās ļoti dažādās kombinācijās. Respondenti atzinīgi izteicās par plašo piedāvājuma klāstu, pieminot, ka tas padara tirgu par pievilcīgu apmeklējuma mērķi neatkarīgi no tā, vai dodas turp vienatnē vai ar ģimeni, draugiem vai darba kolēģiem. Vairākās atbildēs bija jaušams arī cerīgs skatījums par tirgus tālāko attīstību – respondenti pozitīvi vērtēja, ka tas padara apkaimi dzīvīgāku un palīdz Āgenskalnam lēnām pārtapt par nozīmīgu pilsētas centru.
Lai gan kopējā aina ir niansēta un sarežģīta, ir vērojama atsaucība, un cilvēki ir atvērti mainīt priekšstatus par to, kas var vai nevar būt tirgus. Šajā sakarā atmiņā spilgti palikusi fokusgrupas diskusija, kur dalībnieki dalījās ar pārdomām par tirgus ietekmi un veidiem, kā to padarīt pieejamāku dažādām sociālām grupām. Sarunas beigās izkristalizējās atziņa, kas iezīmē vienu no galvenajām atšķirībām, kas padara Āgenskalna tirgu unikālu salīdzinājumā ar līdzīgiem objektiem citviet. Proti, respondenti akcentēja, ka Āgenskalna tirgus gadījumā iedzīvotājiem ir vairāk iespēju ietekmēt tā attīstību un identitātes veidošanos: aktīvi iesaistoties, organizējot pasākumus un citādi piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Lai arī ir aspekti, ko pilnveidot, dalībnieki uzskatīja, ka tirgum ir lielāks potenciāls nākotnē īstenot vēlamos risinājumus.”