Close
28 / 02 / 2020

Veselīga uztura metamorfozes: ko, kur, kā un kāpēc ēdam?

Autors: Līna Orste, Alise Krūmiņa, Anda Ādamsone-Fiskoviča

Jautājumi par veselīgu uzturu sabiedrības dienaskārtībā parādās gana regulāri - gan saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu skolās, gan ar dažādu jaunu diētu parādīšanos, gan plašāku mūsu ēšanas paradumu ietekmi uz vidi. Lai labāk saprastu mūsdienu tendences pārtikas apgādē un veidus, kā virzīties uz ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, Baltic Studies Centre pētnieki īsteno projektu “Sociālās inovācijas pārtikas apgādē: ceļi uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu” (SINFO), kas ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu tika uzsākts 2018. gada rudenī. Tā ietvaros pētnieku grupa veica izvērstu Latvijas drukāto un digitālo mediju analīzi, lai saprastu, kā un kas publiskajā telpā tiek runāts par pārtiku un tās saistību ar veselīgu uzturu. Kopumā tika analizēti sistemātiski atlasīti 100 drukāto un 100 digitālo mediju raksti, kas publicēti laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam un kas atklāj veselīga uztura daudzveidīgo izpratni Latvijas publiskajā telpā. 

Labais un sliktais uzturs 

Nav pārsteigums, ka Latvijas medijos uztura jautājumi visbiežāk tiek skatīti ciešā sasaistē ar veselības jēdzienu. Tomēr būtiski uzsvērt, ka materiālos tiek aktualizēta gan uztura negatīvā, gan pozitīvā ietekme uz cilvēku veselību. No vienas puses, medijos par to tiek runāts saistībā ar neveselīga uztura radītajiem riskiem veselībai, uzsverot uztura saikni ar dažādām hroniskām saslimšanām, tai skaitā ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un citām Latvijas sabiedrībā izplatītām veselības problēmām. No otras puses, mediju materiālos tiek runāts par iespējām un ieteikumiem, kā ar uztura palīdzību uzlabot savu veselību – gan attiecībā uz ķermeņa svaru, gan fizisko pašsajūtu.

Medijos tiek apspriesti tādi veselību ietekmējoši faktori kā ēšanas ātrums, ēdienreižu biežums, ēdiena dozēšana, kā arī uzņemtā ēdiena sastāvs gan pēc produktu klāsta, gan to individuālās uzturvērtības. Tiek secināts, ka cilvēki bieži ēd steigā, porcijas ikdienas ēdienreizēs ir pārāk lielas un ēdienreizes pārāk neregulāras. Visbiežāk rakstos uzsvērtā problēma ir tā, ka cilvēki ēd pārāk daudz “našķu” ar lielu cukura daudzumu, gaļas, taukainu produktu, balto miltu izstrādājumu. Rakstos izteikti vērojama atsevišķu produktu grupu izcelšana un pelšana. Veselīga uztura kontekstā augstāka vērtība tiek piešķirta augļiem un dārzeņiem, kas minēti teju katrā rakstā par ieteikumiem veselīgam uzturam; bieži ieteikti arī piena produkti, olas un zivis. Tomēr vēl izteiktāks ir uzturvielu dalījums pēc to nozīmīguma, akcentējot nepieciešamību uzņemt daudz vitamīnu, šķiedrvielu un olbaltumvielu. 

Šiem novērojumiem nereti seko ieteikumi, kas paredz pievērst lielāku uzmanību ēšanas paradumiem un to kontrolei. Tas iekļauj gan nevēlamo produktu patēriņa vispārēju samazināšanu, reizēm pat atteikšanos no kāda no tiem, gan arī uztura regulēšanu attiecībā uz tādām periodiskām praksēm kā badošanās un gavēšana. Stingras diētas, kas vērstas uz radikālu patērētā uztura ierobežošanu produktu klāsta vai apjoma ziņā, tiek pieminētas samērā reti un tikai negatīvā kontekstā, pretstatot tās sabalansētam veselīgam uzturam kā ilgtermiņa risinājumam. Ieteikumu rakstos bieži lasāmi padomi, kā konkrētus produktus, jo īpaši attiecībā uz uzkodām starp maltītēm, aizstāt ar veselīgākām alternatīvām, vai nu izvēloties veselīgu ekvivalentu, vai arī aizstājot tās ar pilnīgi citiem produktiem. Kā būtiskas veselīga ēdiena īpašības tiek minēta produktu tīrība (bez ķīmiskā piesārņojuma), liesums un sezonalitāte. Par ēšanas kontroli bieži tiek runāts saistībā tieši ar bērnu uzturu – ko un cik bērniem vajadzētu atļaut ēst. Medijos vērojamas atsauces uz to, ka, lai arī ir izplatīts priekšstats, ka būtu jācenšas bērniem likt ēst veselīgi, tomēr pavisam aizliegt patērēt neveselīgu pārtiku nav ieteicams. Bieži uzsvērta mērenība un nenosaukts kaitējums, ko nodara atteikšanās (aizliegšana) pavisam.

Fiziskās un garīgās veselības tandēms

Vienlaicīgi ar šādu medicīnisku uztura rāmējumu medijos figurē arī paplašināts skatījums uz veselīgu uzturu kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļu, uzsverot gan to papildinošu fizisko aktivitāšu lomu, gan arī ēšanas paradumu saikni ar garīgo veselību. Gan drukātajos, gan digitālajos medijos aktualizēta tāda parādība kā emocionālā ēšana, kuras pamatā ir dažādi īslaicīgi vai ilglaicīgi emocionāli pārdzīvojumi, nevis izsalkums. Uztura psiholoģiskajā tvērumā medijos akcents tiek likts uz ēšanas psihofizioloģiskajiem procesiem – ēšanas stimuliem, savu ēšanas paradumu apzināšanos un to vadību. Mediju materiālos figurējošie eksperti iesaka ēst apzinātāk, baudīt ēdienu lēnām, pievērst uzmanību ķermeniskajām sajūtām, emocijām, tajā skaitā iemācīties atšķirt fizisko izsalkumu no citiem “izsalkumiem”, lai ēdienreize kļūtu par kontrolētu notikumu.

Ēšana kā sociāla parādība

Ēšana medijos neparādās tikai kā funkcionāla nodarbe dzīvības un veselības uzturēšanai, bet arī kā būtiska sabiedrības sociālās dzīves sastāvdaļa, sākot ar socializācijas lomu bērnu uztura paradumu un priekšstatu veidošanā ģimenē un beidzot ar ēšanas paradumu saistību ar indivīdu sociālo statusu. Piemēram, vairāki raksti uzsver ēdiena gatavošanu mājās ne tikai kā veidu, kā kontrolēt ēdiena sastāvu, bet arī kā sociāli saliedējošu nodarbi, kas veicina ģimenes locekļu iesaisti. 

Tas, kur un ko cilvēki ēd, nereti ir noteicošs indivīda sociālā stāvokļa indikators, kas norāda uz to piederību noteiktai sociālai grupai un kas nereti tiek minēts saistībā ar bērnu un jauniešu priekšstatiem par konkrētu neveselīgu ēdienu saikni ar statusu vienaudžu vidū. Vairākkārt ieteikumu rakstos apskatīta arī ēšanas tēma svētkos - gan paškontroles kontekstā, gan arī ar svētkiem saistītā sociālā spiediena sakarā, nošķirot rutīnas un neikdienišķu apstākļu atšķirības ēšanas paradumos.  

Ēdiena izvēle un patēriņa paradumi tiek skatīti arī kā noteiktu vērtību nesēji un dzīvesstila atribūti, kas var liecināt gan, piemēram, par cilvēka ienākumu līmeni, gan viņa attieksmi pret apkārtējo dabas vidi, kuru ietekmē pārtikas ražošana un patēriņš. Medijos aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju uzvedību un izmaiņām lietotāju veselības un uztura pratībā. Virknē rakstu uzvērts pieaugošs pircēju prasīgums un vērība attiecībā uz produktu sastāvu, pieprasījums pēc ekoloģiskiem un augstākas kvalitātes produktiem, kā arī pēc lielākas produktu dažādības. Te gan jāatzīmē, ka tikai daži raksti pievēršas plašākiem ilgtspējas jautājumiem, kas medijos parādās saistībā ar pārtikas atkritumiem, pārtikas taupīšanu mājsaimniecībās, kā arī veģetārismu kā apzinātu izvēli vides saudzēšanas nolūkos. 

Tradīcija un jaunievedumi

Medijos aplūkotas arī kultūrvēsturiskajās uzskatu un īstenoto prakšu izmaiņas attiecībā uz uzņemtā ēdiena saturu un tā ēšanas formātiem. Šeit vērojamas atsauces uz atšķirībām starp tradīciju un dažādiem jauninājumiem, kā arī to savietošanas iespējām mūsdienu sabiedrībā. Piemēram, tiek runāts par pēdējos gados Latvijā popularitāti iemantojušo “brančošanu” kā jaunu komercializētu praksi sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, tiecoties apvienot ēšanas funkcionālo un sociālo (atpūtas, socializēšanās) lomu. Mediji arī aktualizē ēdiena gatavošanu kā jaunu izklaides industrijas elementu, atsaucoties uz lielo skaitu šāda veida tematisko televīzijas šovu.

Starp pēdējā laika tendencēm tiek minēta arī citur pasaulē izplatītā ēšanas periodiskā ierobežošana, ko latviešu mediji apzīmē kā badošanos, gavēšanu, detoksu, atslodzes dienām. Arvien lielāku aktualitāti gūst jautājumi, kas saistīti ar dažādu jaunu diētu (bezlaktozes, bezglutēna, keto diēta), kā arī tā saucamo superproduktu (superfood) ienākšanu uztura jomā, kas nemitīgi maina mūsu priekšstatus par veselīgu uzturu. 

Ēšanas paradumi tiek skatīti arī evolucionārā kontekstā. No vienas puses, tiek apšaubīta atsevišķu vēsturiski iedibinātu un mūsdienās vēl praktizētu ēšanas paradumu atbilstība mūsdienu dzīvesveidam. No otras puses, tiek vērsta uzmanība uz agrāku prakšu iedzīvināšanu, piemēram, atgriežoties pie mūsu senču paraduma ēst no vietējiem produktiem gatavotus vienkāršus ēdienus.

Daudzveidīgā ekspertīze

Kas tad ir tie, kas pārstāv Latvijas medijos sastopamos viedokļus par veselīgu uzturu? Šeit vērojams gana plašs ekspertīzes spektrs, ko visplašāk pārstāv tādi veselības nozares pārstāvji kā dažāda profila ārsti (ģimenes ārsti, gastroenterologi, zobārsti, pediatri, dietologi), uztura speciālisti, fizioterapeiti, farmaceiti, kā arī garīgās veselības profesionāļi (psihologi, psihoterapeiti). Tajā pašā laikā kā viedokļa paudēji gana bieži figurē arī ar ēdināšanas jomu saistīti uzņēmēji, šefpavāri, ēdnīcu darbinieki, kā arī pētnieki. Paralēli šīm grupām parādās arī nevalstisko sektoru pārstāvošas dažādas profesionāļu vai pacientu asociācijas. Bet netrūkst arī rakstu, kas atsaucas uz dažādu ar uztura kā profesionālās darbības jomu nesaistītu slavenību viedokļiem. 

Kā sabiedrībā respektējama viedokļa paudēji analizētajos mediju materiālos figurē kā uztura jomas speciālisti, tā praktiķi, kas pārstāv gan akadēmisko zināšanu jomu, gan alternatīvas zināšanu nišas (piemēram, astroloģe, zāļu sieva). Šāda plaša spektra zināšanu nesēju klātbūtne mediju telpā izgaismo arī dažādu uzskatu un viedokļu sadursmes vai alternatīvos redzējumus uz uztura jautājumiem, kas neļauj gūt skaidras un viennozīmīgas atbildes un rekomendācijas. To pamatā ir atsauces uz nemitīgi mainīgajiem gan zinātniskajiem, gan cita veida zināšanās balstītiem priekšstatiem par uzturu, kas jebkuru veselīga uztura principu padara par relatīvu, mainīgu un neviennozīmīgi interpretējamu. Šo nenoteiktību vēl jo vairāk pastiprina atsauces uz individuālas pieejas nepieciešamību, uzsverot katra cilvēka ķermeņa, gremošanas sistēmas un citas atšķirības, kas ietekmē uztura izvēli un neļauj definēt universālus veselīga uztura principus.

Vienpusīgā mērķauditorija 

Gana spilgts raksturojums veselīga uztura jautājumu pasniegšanas tendencēm saistīts ar mediju rakstu uzrunāto mērķauditoriju, par kuru tieši vai netieši liecina gan materiāliem pievienotie titulattēli, gan to izvietojums konkrētās tematiskās sadaļās (piemēram, sadaļa “Sievietei” vai “Dzīvo zaļi”), kā arī atsevišķos gadījumos arī rakstos uzrunātā lasītāja dzimte. Kā rāda mediju analīze, tad liela daļa jo īpaši digitālo mediju vidē publicēto materiālu vērsti tieši uz sieviešu auditoriju, savukārt vīrieši kā specifiski uzrunāta mērķauditorija tajos neparādās. Rakstos aplūkotie patērētāji pamatā ir sievietes vecumā ap 30-50 gadiem, bērni un pusaudži, viņu vecāki, biroju darbinieki un fiziska darba veicēji. Spriežot pēc rakstos paustajiem ieteikumiem, tie vērsti uz vidusšķiras pilsētniekiem, kuri pārtiku iegādājas pārtikas veikalos.

Turpinājums sekos ...

Veiktā mediju analīze kalpoja par pamatu SINFO projekta aptaujas anketas izstrādei, kurā pētnieki vēlējās noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumus un attieksmi pret dažādiem ar uzturu saistītiem jautājumiem. 2019. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS īstenotā aptauja vērsta uz jautājumiem par iedzīvotāju izmantotajiem ikdienas pārtikas sagādes veidiem, pārtikas iegādē lietotajiem apsvērumiem attiecībā uz dažādiem pārtikas ilgtspējas aspektiem, izplatītajiem ikdienas maltīšu ieturēšanas veidiem un vietām, cilvēku uzskatiem par veselīgu uzturu, kā arī īstenotajām vai neīstenotajām izmaiņām savā uzturā un šo izmaiņu iemesliem. Bet par šo tad plašāk jau kādā no nākamajiem ierakstiem.

Materiāls sagatavots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo projektu līguma Nr. lzp-2018/1-0344 ietvaros.