Close
31 / 08 / 2021

Sabiedrība inovāciju attīstībai: pirmās atziņas

Autors: Marija Stefānija Skudra

Kādā veidā notiek dažādu grupu sadarbība jaunu, ilgtspējīgu risinājumu īstenošanā? Kādas ir iesaistīto dalībnieku lomas un sadarbības formas? Kāda ir šīs sadarbības ietekme uz plašāku reģionu? Sadarbības un inovāciju koprades procesa pētniecība šobrīd norisinās Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta „Lietotājorientētu zināšanu un inovācijas partnerību aktivizēšana viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai” (EKIP; Nr. lzp-2020/2-0133) ietvaros. Pētījuma gaitā tiek vāktas atziņas par četru grupu – industrijas, pētnieku, pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju – partnerības nozīmi inovāciju veidošanā. Šī raksta ietvaros apskatīšu atsevišķus teorētiskos un praktiskos secinājumus, kas radušies projektā par vienu no četrām grupām – kopienas – nozīmi inovāciju attīstībā.

Zinātniskajā literatūrā trūkst skaidras definīcijas par sabiedrību kā inovāciju partnerības dalībnieci. Tā tiek identificēta kā iedzīvotāji, patērētāji, pilsoniskā sabiedrība, NVO, kopienas un citas sabiedrības grupas.  Reģionālās un lauku attīstības kontekstā kopienas tiek izceltas kā nozīmīga dalībnieku grupa. Sabiedrības pārstāvju iekļaušana inovāciju attīstībā nozīmē kopienas lomas un nozīmības maiņu – sabiedrība no pasīviem patērētājiem kļūst par ilgtspējīgāku un piemērotāku risinājumu attīstītājiem.

Sadarbojoties ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem – uzņēmējiem, pārvaldes darbiniekiem un pētniekiem, kopienas var iniciēt vai pašas attīstīt jaunus risinājumus un pakalpojumus. Piemēram, Vēsterbotenas (Zviedrija) reģiona kopiena, dzīvojot attālus no universitātēm un citiem zināšanu centriem, iniciēja vietēju mācīšanās centru attīstību. Iedzīvotāji sadarbojās ar universitātēm, vienojās par zināšanu nodrošināšanu un studentu piesaisti (Kolehmainen et.al., 2016). Līdzīgi Latvijā vecāku dibināta un vadīta ir Ikšķiles Brīvā Skola, vecākiem vēloties veidot uz ilgtspējīgām vērtībām balstītu mācību programmu. Šāda veida projekti nes labumu ne tikai vietējai kopienai, bet arī plašākā mērogā. Piemēram, Brīvās Skolas pārstāvji īsteno dažādas aktivitātes skolas un vietējā līmenī, ietekmējot procesus arī plašākā reģionā un nacionālā mērogā. Skolas kopiena izglīto par dabas un pārtikas jautājumiem skolā, iesaista iedzīvotājus un sadarbojas ar pārtikas ražotājiem, amatniekiem un pašvaldību vietējā mērogā. Nacionālā līmenī vecāku iesaiste un juridiskās zināšanas noveda pie izmaiņām likumdošanā par gaļas patēriņu skolās, kas iepriekš tika norādīta kā obligāta. Skolas pārstāvji arī dalās pieredzē ar plašāku sabiedrību un NVO pārstāvjiem. Arī tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) ir piemērs tam, kā kopiena attīsta jaunu, inovatīvu pakalpojumu. TPP ir pircēju radīta un organizēta iniciatīva, kas ļauj tās dalībniekiem regulāri iegādāties galvenokārt bioloģiski audzētu pārtiku no vietējiem zemniekiem. Tādā veidā sabiedrības pārstāvji izveido sistēmu, kas piemērota viņu pieprasījumam un vēlmei pēc vietējās pārtikas.

Vietējās kopienas pārstāvju īpašā loma reģionālajā attīstībā saistīta ar viņu zināšanām par vietējā reģiona situāciju, resursiem un vajadzībām. Šādu vietējo zināšanu iekļaušana reģionālās attīstības plānos spēcina vietai specifiskas politikas veidošanu, piemērotu vietējam kontekstam (Kolehmainen et.al., 2016; Makkonen & Kahila, 2020; Santo & Moragues-Faus, 2019). Vietējie iedzīvotāji var tikt iesaistīti stratēģiju veidošanā, diskutēt par nepieciešamajiem reģionālajiem uzlabojumiem un piedalīties risinājumu izstrādē un ieviešanā. Tādā veidā iedzīvotāju iesaiste un sadarbība ar pārvaldes iestādēm ir nozīmīgs aspekts vietējās politikas veidošanā un īstenošanā. Sabiedrība kā patērētāji var sniegt nozīmīgu atgriezenisko saiti par produktu, pakalpojumu un inovāciju noderību un kvalitāti. Tāpat kopienas uzturētas tradīcijas, kultūra, saiknes un vietējā patriotisma izjūtas un citi sociālie resursi var sniegt jaunus stimulus reģionālai attīstībai.

Kopiena, sadarbojoties ar citām grupām, ir nozīmīgs dalībnieks inovāciju un reģionālajā attīstībā. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka šīm grupām ir pieejami atšķirīgi resursi. Tieši iedzīvotāju iesaiste bieži balstās brīvprātīgi ziedotos laika, naudas un enerģijas resursos vai gulstas uz dažu līderu pleciem. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti un sadarbību ar citām grupām, svarīgi atbalstīt kopienas potenciālu, uzlabojot piekļuvi nepieciešamajiem resursiem.

Dažādu grupu sadarbība un iniciatīva ļauj rast jaunus risinājumus un atbalsta vispārējo reģiona attīstību. Kā sekmēt šādas sadarbības veidošanos? Koprades telpas, veiksmīga komunikācija, līdzdalības pārvaldība, finanšu resursi ir daži no instrumentiem, kas atbalsta sadarbību inovāciju veidošanai. Šie jautājumi tiks tālāk pētīti EKIP projekta turpmākajā gaitā.

 

Izmantotie raksti

Kolehmainen, J., Irvine, J., Stewart, L., Karacsonyi, Z., Szabó, T., Alarinta, J. & Norberg, A. (2016). Quadruple Helix, Innovation and the Knowledge-Based Development: Lessons from Remote, Rural and Less-Favoured Regions. Journal of the Knowledge Economy, Vol. 7(1), pp. 23-42.

Makkonen, T. & Kahila, P. (2020). Vitality policy as a tool for rural development in peripheral Finland. Growth and Change. pp.1–21.

Santo, R. & Moragues-Faus, A. (2019). Towards a trans-local food governance: Exploring the transformative capacity of food policy assemblages in the US and UK. Geoforum, Vol. 98, pp. 75-87.