Close
20 / 04 / 2018

Piezīmes par SALSA projekta intervijām Latgalē

Autors: Emīls Ķīlis

Šonedēļ SALSA projekta ietvaros BSC pētnieki veica vairākas intervijas Latgales plānošanas reģionā. Mūsu mērķis bija apzināt (i) mazo saimniecību lomu pārtikas apgādē un (ii) to ražoto produktu klāstu. Sadalījāmies divās intervētāju komandās un kopā intervējām 19 cilvēkus, veiksmīgi sasniedzot savus mērķus.

Šī bija mana pirmā pieredze, veicot lauka darba BSC komandas sastāvā, un darbs bija nogurdinošs. Lai gan intervijas caurmērā bija īsākas par stundu, katru dienu bija vairākas sarunas. Teiksim, trešdien veicām piecas intervijas.

Mēs darbam mēģinājām pieiet pragmatiski, kā rezultātā mūsu sarunas vairāk atgādināja strukturētas intervijas, kas ir arī saprotami, jo tomēr bijā jāpārrunā konkrēti jautājumi, kas nepieciešami SALSA projekta vajadzībām. Sarunas garumu, šķiet, visvairāk ietekmēja tas, cik veikli varējam saprast, ko konkrētajā saimniecībā audzē un ražo. Vienlaikus katrs no intervētajiem zemniekiem prasīja savu pieeju, jo pieredzēs bija daudz gan kopīgā, gan atšķirīgā.

Daudzveidība izpaudās arī attiecībā uz cilvēku redzējumu par savu un savas saimniecības nākotni. Divas saimnieces pārsteidza ar savu uzņēmību un pat ambīcijām (pozitīvā nozīmē). Tiesa gan, vairākas saimnieces, kuras intervējām, bija drīzāk rezignētas, nevis ar optimistisku skatu nākotnē. Nereti cēlonis bija kāda ģimenes locekļa nāve vai zaudēts darbs, jo darba vietu slēdza. Netrūka arī pārdomu par to, ka cilvēki konkrēto vietu pamet.

Pārdomas man raisīja saimnieču atbildes uz mūsu jautājumiem. Konkrēti prātā palika sarunas par saimniecības ienākumiem un peļņu. Lai gan saimniecības ienākumu apmēru mēs varējām aprēķināt samērā raiti, runājot par peļņu, situācija bija sarežģītāka. Jā, protams, ir konkrētas izdevumu pozīcijas, kuras cilvēki zina un var precīzi izteikt naudā – degviela, elektrība, tehnikas pakalpojumi utt. Kaut kādā veidā mēs pie peļņas apmēriem arī varējām nonākt. Vienlaikus jāpatur prātā, ka reti kurš no vismaz mūsu komandas intervētajiem saimniekiem pie izmaksām pieskaitīja savu darbu. Pieļauju, ka, ja respondenti arī darbu mēģinātu izteikt naudā, peļņa ļoti ātri pāraugtu zaudējumos – pat ar niecīgu vienas stundas likmi.

Mani tas pavisam noteikti motivēja pārvērtēt savus iepirkšanās paradumus un izpratni par “godīgu” cenu. Ceru, ka tā būs arī citiem, kas iepazīsies ar SALSA projekta rezultātiem.