Close
25 / 10 / 2019

Pārtikas kvalitāte Latvijas skolās

Autors: Miķelis Grīviņš

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pirms pāris dienām paziņoja, ka ir atklājuši piesārņoto putnu gaļas partiju, kas ir vainojama salmonelozes saslimšanas gadījumos Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs (nejaukt ar daudz smagākās problēmas raisījušo zarnu nūjiņu izraisīto saindēšanos). Jauki, ka tā. Vienlaikus, mūs brīdinot, PVD uzskaita arī citus uzņēmumus, kuri ir saņēmuši piesārņoto gaļu. Nosaucot tikai dažus, sarakstā parādās - “Aniva”, “Fristar”, “Žaks 2” (taisnības labad uzsveru, ka sarakstā ir arī daudzi citi). Ir kāda lieta, kas vieno šos trīs minētos un Baltic Restaurants Latvia (plašākai sabiedrībai zināms kā Daily)... Man nav svaigāko datu (vienkārši neesmu ar šo jautājumu kādu laiku akadēmiski darbojies), bet - tie visi vēl pirms pāris gadiem bija lielākie Latvijas skolu ēdinātāji. Tas pats BRL vēl 2012. gadā apkalpoja 12 skolas (un, ja nemaldos, vairākas universitātes fakultātes) (ja mana uzskaite nekļūdās, tad 2016. gadā viņiem varēja būt 26 skolas vai aptuveni 13 000 skolēnu). Aniva - 2012. gadā apkalpo 17 skolas, bet 2016. gadā, ja nekļūdos - 31 skolu (pēc manām aplēsēm aptuveni 9000 skolēnu). Fristar - 2012. gadā 9 skolas, bet 2016. gadā, ja nekļūdos - 23 skolas (aptuveni 12 000 skolēnu). Žaks 2 - 2012. gadā 19 skolas, bet 2016. gadā, ja nekļūdos - 30 skolas (aptuveni 14 500 skolēnu). Es nepretendēju, ka šie skaitļi ir absolūti precīzi - 2012. gada dati ir ņemti no Re:Baltica pētījuma, kamēr 2016. gada dati ir mans pāris gadus sens mēģinājums izburties cauri statistikai par to, kas ēdina Latvijas skolas. Kopā šie četri ēdinātāji, atbilstoši manām aplēsēm, ēdināja aptuveni 20% Latvijas skolēnu. Mēs varam tikai cerēt, ka šie uzņēmumi kārtīgi termiski apstrādā bērniem servēto pārtiku! Un taisnības labad es arī gribu teikt, ka es nešaubos, ka PVD ātri reaģē uz visām sūdzībām, mēģinot pēc iespējas ātrāk novērst visus draudus sabiedriskajā ēdināšanā… attiecīgi, skolu ēdiena kvalitāte skolās tiek kontrolēta. Jautājums - kā tas notiek?

Atkal, man nav pašu svaigāko datu, bet te nu ir tas, ko es zinu – 2014. gadā PVD veica nedaudz vairāk kā 2 500 pārbaudes vispārizglītojošajās skolās un nedaudz vairāk kā 2 000 pārbaudes pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Gan vispārējās, gan arī PII visbiežāk tiek konstatēta neatbilstība veselīga uztura principiem (pārfrāzējot, 2012. gadā pieņemtajiem MK noteikumiem nr. 172 par uztura normām… - noteikumi, kuri paši par sevi izraisīja plašas diskusijas). Lielākā daļa no šīm ir regulārās pārbaudes, kuras notiek pēc kāda iekšēja PVD algoritma, par kuru man nav ne jausmas, kā tas strādā. Vienlaikus, CSP saka, ka 2014. gadā Latvijā bija 824 skolas, kas nozīmē, ka PVD vienā skolā ir veicis vidēji trīs pārbaudes. No tām 2 500 pārbaudēm neliela daļa ir neregulāras pārbaudes, kas ir reaģēšana uz sūdzībām. Tādas 2014. gadā kopā bija 100 (no tām 26 PII). Man pašam šķiet, ka veikto pārbaužu skaits ir diezgan iespaidīgs… skaidrs, ka PVD nevar būt katru dienu visur. Attiecīgi, ja kādam liekas, ka kaut kas ar ēdienu nav kārtībā, tad ir jāraksta uz PVD – dienestam ir jāreaģē uz visām sūdzībām. Šis garais PVD aktivitāšu pārstāsts gan nenozīmē, ka es nesaskatu problēmas skolu ēdināšanā. Man šķiet, ka šajā jautājumā ir daudz problēmu, bet nu tās nav gluži saistītas ar neseno skolēnu saindēšanos.

Lai vai kā - ņemot vērā lielo skolēnu skaitu, kas ir potenciāli eksponēts ar salmonellu piesārņotajai pārtikai, ir jāsaka, ka esam viegli tikuši cauri. Bērnu apjoms, kas varētu būt bijis eksponēts šai gaļas partijai, ir milzīgs, un šajā kontekstā mums vajadzētu vēlreiz runāt par riskiem, kas ir saistīti ar globālajām pārtikas ķēdēm. Ar to es negribu teikt, ka globālais ir slikts, bet tikai to, ka kļūdas ražošanā var tikt pieļautas ārpus Latvijas, bet piesārņotie produkti ceļo daudz tālāk un var tikt uzglabāti daudz ilgāk. Diemžēl šobrīd nav pieejama īsti informācija, vai kādā citā valstī arī ir bijušas problēmas ar CEDROB S.A. gaļu, bet, tas ko mēs zinām, ka konkrētajam uzņēmumam šī nav pirmā reize, kad tā produkcijā ir konstatēta salmonella – konkrēti, čehu pārtiku kvalitāti kontrolējošās institūcijas ziņo, ka 2017. gadā ir konstatējušas problēmas ar uzņēmuma produkciju.

Zarnu nūjiņu gadījums, savukārt, ilustrē citu problēmas aspektu - ka arī lokālie riski ir izteikti un ne vienmēr ēdināšanas uzņēmumu darbinieki atbildīgi izpilda savus pienākumus. Atbildīgi izturoties pret higiēnu un pagatavošanas prasībām, šo problēmu nebūtu bijis. Attiecīgi, izaicinājumi ir gan globāli, gan lokāli.

Ik pa pāris gadiem kaut kas mūsu dienas kārtībā atkal ienes skolēnu maltītes. Pirms n-tajiem gadiem plašu ažiotāžu izsauca Veselības ministrijas ierosinājumi par pārtikas kvalitāti, tad zaļais iepirkums, tad nesenie izglītības ministres izteikumi par brīvpusdienām utt. Bet kaut kā mēs nekad skolēnu ēdināšanas sarunu skaidri nenovedam līdz galam un rezultātā visa sistēma ir mazliet miglā tīta. Man šķiet, ka mums pie šī jautājuma vajadzētu atgriezties un kompleksi saprast izaicinājumus un iespējas, ko sistēma ietver.

Te info no PVD: http://laukos.la.lv/pvd-lidz-sim-konstatejis-cetras-polijas…

Te skaidrojums no SPKC: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/714

Te Re:Baltica aplēses (savus aprēķinus nevaru pievienot, jo tie īsti nekur nav publicēti): https://rebaltica.lv/…/kuras-firmas-saimnieko-latvijas-sko…/

Te info par čehu secinājumiem: https://www.potravinynapranyri.cz/Detail.aspx?id=25578&lang=en&design=default&archive=archive&listtype=tiles

Info par PVD pārbaudēm – no personiskās sarakstes ar PVD.