Close
14 / 05 / 2021

Lietotājorientēta zinātne

Autors: Sandra Šūmane

Zinātnieku sociālā funkcija ir līdzdarboties labākas sabiedrības veidošanā. Jaunu zināšanu radīšanai ir sabiedriska jēga, ja tās palīdz sniegt skaidrojumus, atskārst un izprast jaunas kopsakarības, pieņemt labākus lēmumus ārpus zinātnieku kopienas gan kā sabiedrībā kopumā, gan dažādās sociālajās grupās. Tādēļ bez jaunu zināšanu radīšanas būtisks zinātnieku uzdevums ir savu radīto zināšanu nodošana pārējām sabiedrības grupām. 

Zināšanu nodošana jeb zinātnes komunikācija var būt vienvirziena un lineāra, t. i., zinātniekam tiešā veidā vai ar starpnieku palīdzību nododot zinātniskās izpētes rezultātus mērķauditorijai, piemēram, iesniedzot zinātniskās izpētes rezultātus pētījuma pasūtītājam vai publicējot rakstu žurnālā. Pēdējos gados, aktualizējoties zināšanu sabiedrības, līdzdalības attīstības un interaktīvās inovācijas pieejām, lielāka uzmanība pievērsta interaktīvām zināšanu apmaiņas un koprades formām. Tajās zinātnieki ar savām zināšanām un prasmēm ir viens no partneriem t. s. daudzdalībnieku zināšanu un inovācijas partnerībās, kurās viņi dalās savās zināšanās un sadarbojas ar citu sabiedrības grupu pārstāvjiem jaunu, parasti uz lietotāju vajadzībām vērstu risinājumu attīstīšanā. Nereti šādās daudzdalībnieku zināšanu kopradēs zinātnieki uzņemas arī iniciatoru, dažādu dalībnieku kopā savedēju un zināšanu apmaiņas un koprades procesa fasilitatoru lomu.

Šeit aprakstītajiem zinātnisko zināšanu nodošanas un inovatību risinājumu koprades procesiem BSC sīkāk pievēršas Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā EKIP „Lietotājorientētu zināšanu un inovācijas partnerību aktivizēšana viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai”. Projekta mērķis ir pētniecisko zināšanu sekmīgāka iepludināšana praksē, īpašu vērību piegriežot daudzdalībnieku zināšanu un inovācijas procesiem. Projekta ietvaros tiek sakopotas un attīstītas dažādām mērķgrupām derīgas zināšanas no agrāk veiktiem BSC projektiem par trim viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai aktuālām tēmām: ilgtspējīgas reģionālās pārtikas sistēmas, lauku-pilsētu mijattiecības un lauku digitalizācija. Katrā no tēmām tiek aplūkota un izzināta zināšanu un inovācijas partnerību loma, t.i., kā dažādi pārvaldes līmeņi, uzņēmēji, zinātnes un izglītības iestādes, un iedzīvotāji sadarbojas jaunu, ilgtspējīgāku risinājumu īstenošanā.

Papildu informāciju par EKIP projektu skatīt www.bscresearch.lv/lv/projekti/ekip un sekot nākamiem bloga ierakstiem.

Materiāls sagatavots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas līguma Nr. lzp-2020/2-0133 ietvaros.