Close
11 / 05 / 2020

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi

Autors: BSC

Lai labāk saprastu mūsdienu tendences pārtikas apgādē un veidus, kā virzīties ilgtspējīga pārtikas patēriņa virzienā, sociālo zinātņu institūta Baltic Studies Centre pētnieki realizē projektu “Sociālās inovācijas pārtikas apgādē: ceļi uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu” (SINFO), kas ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu tiek īstenots laika posmā no 2018. gada septembra līdz 2021. gada augustam (līguma nr. lzp-2018/1-0344).

Līdz šim projekta ietvaros apzinātas dažādas uz sabiedrības vajadzībām vērstas un jaunos sadarbības veidos balstītas iniciatīvas pārtikas apgādē Latvijā un izveidota to tipoloģija. Tālākai padziļinātai izpētei izvēlētas trīs atšķirīgas iniciatīvas, kuras pārstāv valsts, privātā un nevalstiskā sektora virzītu sociālo inovāciju gadījumus, lai labāk saprastu iespējamos risinājumus ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un patēriņa veicināšanai. Tāpat ir veikta Latvijas drukāto un digitālo mediju analīze, lai saprastu, kā un kas publiskajā telpā tiek runāts par pārtiku un tās saistību ar veselīgu uzturu un ilgtspējīgu pārtikas patēriņu.

Šie pētnieciskie soļi kalpoja par pamatu 2019. gada nogalē sadarbībā ar pētījumu centru SKDS īstenotai reprezentatīvai iedzīvotāju aptaujai, kuras rezultāti apkopoti šajā ziņojumā. Aptaujas mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumus un attieksmes pret dažādiem ar uzturu saistītiem jautājumiem. Aptauja aptvēra tādas tēmas kā pārtikas sagādes veidi, pārtikas iegādē lietotie apsvērumi attiecībā uz pārtikas ilgtspējas aspektiem, izplatītie ikdienas maltīšu ieturēšanas veidi un vietas, cilvēku uzskati par veselīgu uzturu, kā arī īstenotās vai neīstenotās izmaiņas uzturā un šo izmaiņu iemesli.

Aptauja tika veikta laika posmā no 2019. gada 30. novembra līdz 11. decembrim. Tajā izmantotais ģenerālais kopums bija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Ģenerālajam kopumam atbilstošas reprezentatīvas izlases sasniegšanai bija nepieciešami 1048 respondenti, no kuriem sasniegtās izlases apjoms veidoja 1046 respondentus. Kā izlases metode tika lietota stratificētā nejaušā izlase, kā stratifikācijas pazīmi izmantojot administratīvi teritoriālo kritēriju. Aptauja tika īstenota ar tiešo interviju palīdzību respondentu dzīves vietās. Ģeogrāfiskā pārklājuma ziņā aptauja aptvēra visus Latvijas reģionus, kuros kopskaitā bija 126 izlases punkti.

Balstoties uz visos projekta etapos gūtajiem rezultātiem, tā noslēgumā plānots organizēt scenāriju veidošanas darbseminārus, kuros aprobēt un attīstīt idejas ilgtspējīga pārtikas piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanai un izstrādāt rekomendācijas sociālo inovāciju veicināšanai un to sekmīgai pārvaldībai pārtikas apgādē.

Ziņojums par aptaujas rezultātiem pieejams šeit.

Aptaujas datu tabulu fails pieejams šeit.

Atsaucoties uz ziņojumu, lūgums izmantot šādu atsauces formātu: Ādamsone-Fiskoviča, A., Grīviņš, M., Ķīlis, E., Tisenkopfs, T., Ozola, L., Orste, L., Krūmiņa, A., Šūmane, S. (2020) Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi un attieksme pret dažādiem ar uzturu saistītiem jautājumiem. Ziņojums par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Rīga: Baltic Studies Centre.