Close
16 / 08 / 2021

Diskusiju cikls par atkritumu un pārtikas e-komercijas attīstību Āgenskalna tirgū

Autors: BSC

Kā labāk un ērtāk organizēt tiešsaistes pārtikas tirdzniecību? Kā pārtikas iegāde internetā maina mūsu uztura paradumus? Kā tikt galā ar pieaugošo atkritumu daudzumu un izveidot Āgenskalna tirgū pilna cikla aprites centru? Kā pārvērst Āgenskalna tirgu par daudzfunkcionālu pārtikas centru un pulcēšanās vietu, kas iekļaujošā veidā vieno dažādas sabiedrības grupas un uzlabo cilvēku veselību un dzīves kvalitāti?

Projekta IN-HABIT partneri Rīgā Baltic Studies Centre, Kalnciema Kvartāls un Rīgas plānošanas reģions Āgenskalna tirgū rīko iedzīvotāju, ekspertu, ražotāju, tirgotāju, pilsētplānotāju tiešsaistes diskusijas par tēmām “Pārtika e-komercijā: izaicinājumi tagad un nākotnē” (19. augustā plkst. 13.00 – 14.30), un “Atkritumi kā resursi Āgenskalna tirgū” (26. augustā plkst. 13.00 – 14.30), lai interaktīvā veidā pārrunātu un plānotu radošus, uz cilvēka ieguvumiem vērstus risinājumus.

Aicināti visi interesenti. Diskusijas būs iespējams vērot gan tiešsaistē Āgenskalna tirgus facebook lapā, gan uz vietas Āgenskalna tirgus Siltumnīcā.

Pirmā diskusija: "Pārtika e-komercijā: izaicinājumi tagad un nākotnē" 19. augustā

Lai gan mājražotāji un lielveikali iepirkšanos internetā piedāvā jau sen, sākoties COVID-19 pandēmijai, strauji attīstījās pārtikas e-komercija, cilvēkiem ēdienu biežāk iegādājoties tiešsaistē. Lai veicinātu sarunu par šīs jomas attīstību 2021. gadā, apspriestu dažādas prognozes par nākotnes iespējām, un kā tas ietekmēs cilvēku attiecības ar pārtiku, projekts IN-HABIT rīko diskusiju par pārtikas e-komerciju. Galvenais diskusijas mērķis ir noskaidrot, kā attīstīt un kā attīstīsies pārtikas e-komercija.

Diskusijā piedalīsies:

Ilze Švarcbaha un Una Meiberga, Āgenskalna tirgus un projekta IN-HABIT pārstāves, sniegs ieskatu par savu internetveikalu.

Monta Vecozola, KATKEVICH maiznīcas un brokastu kafejnīcas vadītāja, dalīsies ar pieredzi, kā pielāgojās pandēmijai un izveidot savu internetveikalu.

Dāvis Dudelis, saldējuma "Avenei" īpašnieks un vadītājs, iedvesmos, kā radīt vēlmi pasūtīt saldējumus uz mājām pat ziemas laikā.

Raimonds Selga, SIA "Kalve Coffee" tehnoloģiskais vadītājs un līdzdibinātājs, atklās, kā pandēmija veicinājusi kafijas tirdzniecību internetā.

Gustavs Gotauts, eCOMHUB īpašnieks un vadītājs, kurš jau vairākus gadus seko līdzi pasaules tendencēm un kam rūp e-komercijas nozares attīstība.

Otrā diskusija: “Atkritumi kā resursi” 26. augustā

Efektīva resursu izmantošana ir Eiropas Zaļā kursa stūrakmens. Īpašu aktualitāti šajā kontekstā ir ieguvusi aprites ekonomikas ideja, kas ir mēģinājums sekmēt ilgtspējīgu pieeju ražošanai un patēriņam. Pāreja uz aprites ekonomiku rosina domāt par materiālu un preču atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, atkritumus uztverot un izmantojot kā ražošanas resursus citām precēm un produktiem. Lai pārrunātu un aktualizētu aprites ekonomikas risinājumu iespējas Rīgā un Latvijā,  projekta IN-HABIT ietvaros tiek rīkota publiska diskusija. Diskusijas mērķis ir apzināt inovatīvus atkritumu mazināšanas un pārstrādes modeļus Latvijā un pasaulē, lai nākotnē ar IN-HABIT projekta un visu iesaistīto pušu atbalstu izveidotu pilnu atkritumu aprites centra pilotmodeli Āgenskalna tirgū.

Diskusijā tiks apskatītas dažādas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas  atkritumu pārstrādē un apsaimniekošanā, ieskats likumdošanā un nākotnes aktualitātēs. Šīs dažādās prakses tiks “piemērītas” Āgenskalna tirgum ar mērķi izvēlēties piemērotākās, ko nākotnē arī potenciāli ieviest.

Diskusijā piedalīsies:

Una Meiberga un Ilze Švarcbaha, Āgenskalna tirgus un projekta IN-HABIT pārstāves.

Inga Belousa – IN-HABIT padomes locekle, Zaļā brīvība pārstāve - dalīsies ar ES Zaļā kursa pamatnostādnēm un normatīvā regulējuma aktualitātēm Latvijā, pastāstīs par projektu “Ar cieņu pret pārtiku” izstrādāto metodoloģiju un pārtikas atkritumiem vispār.

Dace Akule, Zaļās brīvība pārstāve -  ilgtspējīgas modes eksperte, kura darbojas ar tekstila atkritumiem un aktīvi strādā, lai palīdzētu Latvijā izveidot sistēmu tekstila atkritumu savākšanai un pārstrādei, stiprinot aprites ekonomiku apģērbu un mājas tekstila ražošanas industrijā. 

Mairita Lūse, vides aktīviste un Rīgas domes deputāte. Lūse ir biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle. Rīgas domē ievēlēta 2020. gadā no Progresīvie/Attīstībai/Par! saraksta. Domē darbojas Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vada par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu.

Krišjānis Liepa ir viens no “Repair Cafe Riga” aizsācējiem un joprojām organizē pasākumus katru mēnesi. Kas aizsācies kā domubiedru avantūra, ir pārtapis ilgstošā zināšanu apmaiņas kopienā. Katrs pasākums palīdz ieviest kādas izmaiņas ikdienas ieradumos.

 

Diskusijas notiek Eiropas Savienības programmas Apvārsnis 2020 projekta IN-HABIT – “Iekļaujošas un veselīgas pilsētas” ietvaros, kura mērķis ir veicināt iekļaujošu veselību un labklājību mazās un vidējās pilsētās. Četrās projekta pilotpilsētās tiek pētīts, kā, izmantojot līdz šim nepietiekami novērtētus resursus – kultūru, pārtiku, cilvēku un dzīvnieku saites, mākslu un vidi, var veicināt veselību un labklājību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu un iedzīvotāju dažādības aspektiem. Šie inovatīvie risinājumi tiks izstrādāti un īstenoti kopā ar vietējo kopienu pārstāvjiem. Projekts tiek īstenots no 2020. līdz 2025. gadam.

Āgenskalna tirgū pašreiz notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi un veiktas investīcijas, lai pārvērstu šo vietu par daudzfunkcionālu pārtikas, kultūras, tūrisma, izglītības un kopienas centru. IN-HABIT projekts šiem vietrades darbiem piepulcē četrus konkrētus rīcības virzienus, kas tiek īstenoti iedzīvotāju, uzņēmēju, pārvaldes iestāžu un pētnieku partnerībā:

  • Tiešaites pārtikas tirdzniecības sistēmas izveide;
  • Pilna cikla atkritumu aprites centra izveide;
  • Kopienas virtuves iekārtošana;
  • Jauniešu inovāciju stacijas izveide.

Pirmās divas diskusijas veltītas tiešsaites tirdzniecības un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.

IN-HABIT projekts arī turpmāk rīkos kopīgas un atvērtas plānošanas sanāksmes, lai darbi un ieguldījumi pēc iespējas vairāk atbilstu apkaimes iedzīvotāju vajadzībām un veicinātu izpratni par dažādības un iekļautības nozīmi mūsdienīgā pilsētā.