Close
21 / 02 / 2019

Demonstrējumi lopkopībā – mācīšanās un kontaktu veidošanas iespējas

Autors: BSC

(Materiāls sagatavots publicēšanai žurnāla "Latvijas Lopkopis" 2019. gada februāra numurā - http://llkc.lv/lv/nozares/lopkopiba/zurnala-latvijas-lopkopis-februara-numura-1; pieejams arī http://llkc.lv/lv/nozares/lopkopiba/demonstrejumi-lopkopiba-macisanas-un-kontaktu-veidosanas-iespejas)

Lauksaimniecības demonstrējumi ir veids, kā uzskatāmi parādīt jaunus vai uzlabotus saimniekošanas paņēmienus un tehnoloģijas.

Pateicoties ES programmas “Apvārsnis 2020” atbalstam, kopš 2017. gada sociālo zinātņu institūta Baltic Studies Centre pētniekiem 12 valstu partneru grupā ir bijusi iespēja padziļināti pievērsties lauksaimniecisko demonstrējumu izpētei projektā “Mācīšanās no līdzbiedriem: demonstrējumi inovāciju pieejamībai” (PLAID, www.plaid-h2020.eu).

Latvijā padziļinātai izpētei tika izvēlēts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra īstenotais Zālēdāju projekts, kurā 2013.–2018. gadā tika noorganizēti 25 izmēģinājumi 29 saimniecībās un īstenotas 58 Fermu dienas, ko apmeklēja teju 4000 dalībnieki. Šajā rakstā vēlamies dalīties ar pētījumā gūtajām atziņām par laba demonstrējuma un tā pamatā esoša izmēģinājuma priekšnosacījumiem, kas un kāpēc apmeklē demonstrējumus un kādas ir jauniegūto zināšanu pielietojuma izredzes.

Nav demonstrējuma bez izmēģinājuma

Fermu diena ir tikai demonstrējama redzamā daļa. Lai būtu, ko demonstrēt, pirms tam nepieciešams veikt pamatīgu darbu, izvēloties atbilstošu tēmu, pētāmo jautājumu, saimniecību un īstenojot izmēģinājumu.

Zālēdāju projektā izmēģinājumu ilgums vidēji bija 2–3 gadi, un to laikā ražojošā saimniecībā tika izmēģināta kāda jauna saimniekošanas metode vai veikta esošās saimniekošanas aspektu padziļināta analīze. Izvēlētās tēmas variēja no dažādu šķirņu slaucamo govju vai gaļas liellopu salīdzinājumiem pēc dažādiem rādītājiem un dzīvnieku barības izcelsmes, sastāva un barošanas veida ietekmes izvērtējuma līdz turēšanas apstākļu ietekmes uz dzīvnieku veselību analīzei.

Saimniecības un saimnieku loma

Pētījumā gūtās atziņas nepārprotami norāda, ka izmēģinājuma un uz tā balstītā demonstrējuma sekmīgā īstenošanā būtiska ir izvēlētā saimniecība un tās saimnieki. Proti, vienlīdz nozīmīgi ir kā saimniecības ražošanas rādītāji, tā saimnieku raksturojums.

Lai nodrošinātu kontrolgrupu/lauku izveides iespējas, svarīgs ir saimniecības dzīvnieku skaits vai apsaimniekotā platība. Nozīmīgs nosacījums ir saimniecības produktivitāte, kas lielākoties demonstrējumu saimniecībām ir bijuši virs vidējiem nozarē. Tāpat būtisks, bet nereti grūti nodrošināms priekšnoteikums ir saimniecības ekonomisko un ražošanas datu pieejamība, kā arī infrastruktūra, kas ļauj piekļūt saimniecībai.

Ne mazāk svarīgas ir arī saimniecības pārstāvju personiskās īpašības – progresīva domāšana, atvērtība sadarbībai un pašiniciatīva, komunikabilitāte. Būtiska ir vēlme un centieni ne tikai pašiem mācīties, bet arī dalīties ar šīm zināšanām (t. sk. par problēmām, pieļautajām kļūdām) ar citiem. Izšķiroša loma ir saimnieku profesionālajai un sabiedriskajai reputācijai – kā uzsvēra kāds pētījuma dalībnieks, ““ko es braukšu uz tādu saimniecību, kur saimnieks noskrandis un ved sūdus ķerrā, lamā valdību”.

Izmēģinājumu saimniecību ieguvumi

Dalība izmēģinājumā saimniecībai ir gan liela atbildība, gan personīga iespēja. Iesaiste demonstrējumā ļauj palūkoties uz savu saimniecību no malas, vairāk uzmanības un laika veltīt tās darbības izvērtējumam. Iesaistīto ekspertu bezmaksas padoms, veiktās analīzes, datu apkopojumi un skaidrojumi sniedz iespēju gūt labāku izpratni par saimniecības darba rezultātiem un uzlabot tos. Kompetentu padomdevēju piesaiste nereti ļauj ieraudzīt kādas līdz šim nepamanītas problēmas, kā arī rast saimniecībai tajā brīdī aktuālus risinājumus. Kā secināja kāds saimnieks, “nebiju aizdomājies, vai un kā varētu vēl labāk. [..] Tagad stipri gudrāk to darbu darām, [..] bez izmēģinājuma būtu darījuši, kā ierasts”. Gūtās zināšanas dod iespēju atbilstoši rīkoties ne tikai konkrētajā situācijā, bet pieņemt izsvērtus lēmumus arī nākotnē.

Līdzdalība izmēģinājumā un demonstrējuma pasākuma īstenošanā dod iespēju iedibināt vai nostiprināt saimniecības reputāciju, veidot saiknes ar lauksaimnieku kopienu. Saimniecība piesaista jaunus potenciālos klientus un veicina ražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu plašāku atpazīstamību un novērtējumu. Saimniecības iesaiste izmēģinājumā ļauj arī gūt publisku apstiprinājumu tajā īstenotas pieejas pamatotībai.

Sadarbības izaicinājumi

Izmēģinājuma un demonstrējumu organizēšana no saimniecības pārstāvjiem prasa laika, darba un emocionālo ieguldījumu. Turklāt Zālēdāju projekta izvēlētais formāts – trīspusēja sadarbība starp zemnieku, konsultantu un zinātnieku – paredz virkni izaicinājumu.  

Atšķiras gan dažādo iesaistīto pušu pienākumu sadale un darba apjoms, gan iesaistes motivācija un iespējas. Saimnieku galvenā interese ir par konkrētiem risinājumiem savā saimniecībā, zinātniekiem nepieciešamas vispārināmas atziņas, savukārt konsultantiem jāspēj šīs intereses salāgot. Tas nereti rada grūtības nodrošināt visu vienlīdzīgu gatavību pielāgot savus ikdienas paradumus gan attiecībā uz laika un darbu plānojumu, gan mobilitāti.

Izaicinājumu sadarbībai met arī izmēģinājuma procedūru ievērošana. Konsultantiem var nākties saskarties ar situāciju, kad saimniecībā “dara, kā sanāk”, nevis ievēro priekšrakstus. Bet var gadīties arī, ka tieši saimnieks rosina skrupulozāku izzinošo darbu. Kādas saimniecības pārstāvji atzina, ka “paši vēl neatkarīgi veicām analīzes un meklējām pamatojumu”. Zināma spriedze sadarbībā var veidoties  atšķirīgo zināšanu dēļ, jo vieniem ir vairāk praktiskajā pieredzē, otriem pamatā teorijā balstīta izpratne par izmēģinājuma uzstādījumu un procedūru atbilstību izvirzītajam problēmjautājumam.

Būtisku ietekmi uz izmēģinājuma procesu atstāj arī dažādi neparedzēti ārēji faktori, piemēram, ekstrēmi dabas apstākļi, izmēģinājuma dzīvnieku veselības problēmas, ražošanas apstākļu maiņa. Tas attiecīgi vai nu prasa precizēt sākotnēji noteikto tēmu vai arī dod vielu papildu tēmām un atziņām, kas saimniecībai var nest pievienoto vērtību.

Fermu dienu dalībnieki

Izmēģinājumos gūtās atziņas ir paredzētas ne tikai konkrētajai saimniecībai un piesaistītajiem speciālistiem, bet jebkuram, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību vai arī to studēt. Šim nolūkam tiek īstenoti publiski demonstrējumi Fermu dienu veidā, lai iegūtās zināšanas nodotu plašākam lokam.

Ja mēģinām raksturot Fermu dienas “tipisku” dalībnieku, tad, balstoties uz veiktās apmeklētāju aptaujas rezultātiem, tā būtu 43 gadus jauna sieviete ar augstāko izglītību lauksaimniecības jomā, 226 ha lielu saimniecību un 14 gadu saimniekošanas pieredzi. Ceļā uz Fermu dienu viņa pavadījusi pusotru stundu un atbraukusi uz pasākumu kopā ar vēl kādu pazīstamu cilvēku. Gadā viņa apmeklē 1-2 demonstrējumu pasākumus un ir jau iepriekš bijusi kādā no Fermu dienām.

Kopumā dalībnieku sastāvs ir raibs. Starp apmeklētājiem ir arī konsultanti, studenti, speciālisti, valsts pārvaldes pārstāvji. Aptaujas rezultāti atspoguļo plašu atbilžu spektru gan attiecībā uz dalībnieku vecumu (19–70 gadi), gan apsaimniekoto platību (1–3000 ha) un līdzšinējo saimniekošanas pieredzi (no 6 mēnešiem līdz 40 gadiem). Arī uz pasākumu mērotais attālums un tam patērētais laiks variē no 10 minūtēm līdz pat 5 stundām.

Šāda apmeklētāju daudzveidība saistīta gan ar iespēju, gan izaicinājumu uzrunāt vienlaikus iesācējus un ļoti pieredzējušus zemniekus, piemājas saimniecību un lielsaimniecību īpašniekus un darbiniekus, kā arī dalībniekus ar ļoti atšķirīgu formālās izglītības līmeni.

Mācīšanās formas un saturs

Fermu diena tiek sākta ar izmēģinājuma laikā iegūto starprezultātu analīzi un zinātniskā pamatojuma izklāstu telpās, kam seko praktiska saimniecības apskate un iepazīšanās ar demonstrējuma objektu.

Aptaujātie Fermu dienu dalībnieki norādīja, ka būtisks ieguvums ir iespēja gan apgūt jaunas zināšanas, gan atsvaidzināt vai nostiprināt sen zināmas patiesības. Pētījums rāda, ka šīs zināšanas saistītas ne tikai ar izmēģinājuma tēmu, bet arī ar virkni citu saimniekošanas jautājumu. Klātienē apmeklējot izmēģinājuma saimniecību, dalībnieki mēdz pamanīt un apspriest jaunus, nereti pašu saimnieku ieviestus radošus risinājumus un saimniekošanas knifus, kas var lieti noderēt. Piemēram, kāds ierauga oriģinālu aploka žoga risinājumu, vēl kāds – teļu būdiņu konstrukciju vai mehanizētu barības pievešanas veidu.

Klātienes dalība ļauj uzskatāmā veidā redzēt reālos saimniekošanas apstākļos īstenotus risinājumus un tūlītēji apspriest tos individuāli vai mazākās grupās. Formālu un neformālu sarunu gaitā (piemēram, pie kafijas tases, pusdienu pauzē, pēc oficiālā programmas noslēguma) tiek veicināta mācīšanās gan no kolēģiem, gan no citu jomu pārstāvjiem. Demonstrējuma pasākumā zināšanas gūst arī paši izmēģinājuma saimniecības pārstāvji, kuri aktīvi iesaistās domu un pieredzes apmaiņā ar dalībniekiem.

Ne mazāk svarīgs ieguvums apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par vispārējām aktualitātēm lauksaimniecības vidē, kā arī uzturēt esošos un dibināt jaunus kontaktus ar citiem zemniekiem un speciālistiem. Attiecību veidošana un informācija par to, pie kā vērsties dažādos jautājumos, ir nozīmīgs papildinājums paša zināšanām.

Zināšanu pielietojums

Lai arī pārliecinošs vairākums Fermu dienu dalībnieku norādīja, ka plāno pielietot kaut ko no pasākumā dzirdētā un redzētā savā darbībā, nevaram cerēt uz demonstrēto risinājumu tūlītēju pārņemšanu. Lai lauksaimnieks to darītu, vajadzīgi priekšnoteikumi, kas var būt saistīti gan ar saimniecības tehniskajām iespējām un esošo infrastruktūru, gan ar papildu zināšanām. Tādēļ demonstrējumā apgūtais bieži vien tiek ieviests tikai ar būtisku laika nobīdi – kad inovācijai ir izveidojušies piemēroti apstākļi.

Jaunās zināšanas kalpo par pamatu tam, lai vispār sāktu apsvērt jauno praksi kā iespējamu risinājumu savā saimniecībā. Šo zināšanu vērtība ir vienlīdz augsta gan, ja tiek pieņems lēmums to ieviest, gan, ja pēc izsvērta vērtējuma tiek nolemts jauno risinājumu nepārņemt. Demonstrējumam primāri jākalpo kā rosinātājam tālākiem informācijas un padomdevēju meklējumiem, kas jau sniegtu plašākas zināšanas par jauninājumu un palīdzētu to apgūt.

Nenoliedzami ātrāk jauninājumus ievieš tad, ja tie saistīti ar nelielām, konkrētām un citus saimniekošanas aspektus tiešā veidā neskarošām izmaiņām (piemēram, jauna veida barotavas tehnisks risinājums), nevis risinājumiem, kam jāmaina visa saimniekošanas pieeja (piemēram, pāreja no konvencionālās uz bioloģisko saimniekošanu). Svarīgs faktors ir arī tas, ka demonstrējumu apmeklē tas saimniecības pārstāvis, kurš formāli vai neformāli ir atbildīgs par svarīgo lēmumu pieņemšanu. Pašu acīm redzētais ir daudz iedarbīgāks un ar lielāku ietekmi nekā vērojumu atstāsts.

Izmēģinājumā gūto zināšanu pielietošana un jauno risinājumu apgūšana turpinās arī pašās demonstrējumu saimniecībās. Daudzas nianses tiek apgūtas ilgākā laikā, kurā joprojām var būt nepieciešams ārēju padomdevēju atbalsts. Savukārt, ja prakse saimniecībā jau nostabilizējusies, jaunās zināšanas ļauj nostiprināt jau pieņemtos intuīcijā balstītos lēmumus ar pamatotiem pierādījumiem.

SECINĀJUMI

  • Demonstrējumi ir vērtīga iespēja lauksaimniekiem ne tikai gūt jaunas zināšanas un mācīties citam no cita, bet arī uzturēt un dibināt jaunus kontaktus, dot sev atelpas brīdi no ikdienas darbu slodzes un rutīnas.
  • Publiski demonstrējumi lielākām grupām ir svarīgs mācīšanās formāts, bet tas nevar aizstāt individuālu pieredzes un zināšanu apmaiņu neformālā vidē un šaurākā lokā.
  • Atsevišķs demonstrējums lielākoties var tikai rosināt uz jauninājuma ieviešanas apsvēršanu savā saimniecībā, bet nevar garantēt tā nekavējošu izplatību.

Demonstrējumu saimniecību tīkls

Aicinām katru saimniecību, kas ir jau īstenojusi vai joprojām īsteno kādu demonstrējumu, pievienoties Eiropas demonstrējumu saimniecību tīklam (reģistrācija vietnē https://farmdemo.eu/hub/bin/register). Visus, kam ir interese par lauksaimnieciskajiem demonstrējumiem, rosinām sekot līdzi aktualitātēm trīs ES tematisko projektu (PLAID, AgriDemo-F2F, NEFERTITI) kopīgajā vietnē https://farmdemo.eu/.

 

Dr.sc.soc. ANDA ĀDAMSONE-FRISKOVIČA, Dr.sc.soc. MIĶELIS GRĪVIŅŠ, Ph.D. EMĪLS ĶĪLIS

Baltic Studies Centre pētniekiwww.bscresearch.lv