Close
29 / 12 / 2021

Daudzdalībnieku sadarbība teritoriālai attīstībai

Autors: Sandra Šūmane

Baltic Studies Centre īstenotais projekts “Lietotājorientētu zināšanu un inovācijas partnerību aktivizēšana viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai (EKIP)” noslēdzās ar projekta pētnieku diskusiju par sadarbības lomu teritoriālajā attīstībā. Projekta ietvaros sadarbība tika uzlūkota kā zināšanu un inovāciju partnerības, kuros dažādu sabiedrības grupu pārstāvji sadarbojas jaunu risinājumu izstrādē un ieviešanā. Īpaša vērība tika piegriezta četrpusīgās sadarbības izpētei, balstoties t.s. četrkārtīgās spirāles (quadruple helix) teorētiskajā pieejā, kas inovācijas redz kā četru grupu – uzņēmēju, zinātnieku, valsts pārvaldes un sabiedrības – sadarbības rezultātu. Projekts sīkāk pievērsās sadarbības lomai trīs jomās: ilgtspējīgas reģionālās pārtikas sistēmas, lauku digitalizācija un lauku–pilsētas mijattiecības.

Projektā apstiprinājās, ka sadarbība palīdz risināt dažādus teritoriālās attīstības izaicinājumus un ieviest jaunus risinājumus. Nereti inovāciju idejas rodas dažādu grupu mijiedarbības un koprades procesā, kurā izgaismojas šo grupu pārstāvju dažādas vajadzības, skatījumi, resursi. Jo īpaši sadarbība ir nepieciešama, kad risinājuma iedzīvināšanai vajadzīgie resursi (izejmateriāli, infrastruktūra, dažādas zināšanas, finanses utt.) atrodas dažādās sabiedrības grupās. Zināšanu un inovāciju partnerības palīdz šos resursus sakopot. Vienlaikus četrpusīgā sadarbība nav vienīgais efektīvais zināšanu un inovāciju partnerību modelis, un bieži tās sekmīgi darbojas arī ar mazāku sabiedrības grupu pārstāvniecību.

Uz daudzdalībnieku (multi-actor) sadarbībā balstītu attīstību mudina arī politikas programmas. Daudzaģentu pieeja, iesaistot dažādas puses un veicinot to sadarbību, ir kļuvusi par vispārpieņemtu praksi un pat prasību dažādās ES programmās. Lai arī politiski stimuli ir nepieciešami, sadarbība nevar kļūt par pašmērķi un tikai ‘no augšas’ virzīta; bez dalībnieku izpratnes, atvērtības un gatavības sadarbībai tā būs mazefektīva. Zināšanu un inovāciju partnerības ir sekmīgākas, ja tām ir konkrēti mērķi, kas risina sadarbības partneriem aktuālas vajadzības. EKIP ietvaros aplūkotie sadarbības piemēri un organizētās diskusijas apliecina, ka sekmīgai sadarbībai ir svarīgs iniciators, līderis, koordinators, kurš virza sadarbības procesu. Būtiska sadarbības procesa sastāvdaļa ir dažādu sadarbības partneru kopā savešana, komunikācijas un koprades veicināšana.

Teritoriālās attīstības kontekstā iezīmējās politiskās vadības loma – nacionāla, reģiona un vietēja mēroga pārvalžu atvērtība un aktīvi atbalsta mehānismi sadarbības attīstībai. Lai veicinātu attīstības sadarbību ar dažādu grupu iesaisti inovatīvu risinājumu izstrādē un ieviešanā, ir būtiski stiprināt iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos kopumā. Līdzdalības veicināšanai nepieciešama dažādu sabiedrības grupu, tostarp politikas veidotāju un vietvaras pārstāvju, izglītošana par attīstības procesiem un līdzdalības būtību un viņu sadarbības prasmju attīstīšana.

Materiāls sagatavots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Lietotājorientētu zināšanu un inovācijas partnerību aktivizēšana viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai (EKIP)” (līguma Nr. lzp-2020/2-0133) ietvaros.