Close
12 / 03 / 2021

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi uztura pētījumos un medijos

Autors: Alise Krūmiņa

2020. gada nogalē BSC īstenotā projekta SINFO ietvaros sadarbībā ar RSU uzturzinātnes speciālisti Māru Grundmani tika sagatavots apskats par Latvijā veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju ēšanas paradumiem un to iespējamo saikni ar neinfekcijas slimībām (skat. analizēto pētījumu atziņas apkopojošo faktu lapa).

No tā esam guvuši ieskatu situācijā uztura zinātnes jomā, kas papildina zināšanas, ko kopā ar projekta SINFO kolēģiem guvām 2020. gadā veiktajā pētījumā par Latvijas (drukāto un digitālo) mediju perspektīvām ēšanas paradumu jomā. Turpmāk piedāvāju īsu pārskatu par uztura pētījumu apskatā gūtajām atziņām un to saikni ar mediju pētījuma secinājumiem.

Uztura pētījumos bieži uzsvērta Latvijas iedzīvotāju pārmērīgā cukura lietošana. Pētījumā par Latvijas skolēnu mutes veselību atklāts, ka lielākās daļas bērnu uzturs ir kariesu izraisošs. Izteikti lielākā daļa bērnu lieto cukuru saturošus ēdienus katru dienu. Secināts, ka tas ir viens no jauniešu aptaukošanās galvenajiem cēloņiem. Arī medijos pievērsta īpaša uzmanība bērnu uzturam, veselīgas ēšanas ieteikumiem un ieteikts cukuru bērnu uzturā lietot ar mēru.

Pētījumos novērots arī pārmērīgs sāls patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū. Turklāt interesanti, ka lielākā daļa respondentu neuzņem pietiekami daudz joda – vien neliela daļa aptaujāto ikdienā lieto jodētu sāli. Jāpiemin, ka daļa respondentu sāli pārmērīgi uzņem ar dažādiem gaļas produktiem, bet citiem sāls daudzums uzturā ir saistīts vienkārši ar pārmērīgu uzņemtās pārtikas daudzumu – jo vairāk ēdiena, jo vairāk sāls.

Augļu un dārzeņu patēriņš pētījumos izmantots kā veselīga uztura priekšnoteikums un rādītājs. Noskaidrots, ka vien mazākā daļa Latvijas jauniešu uzņem augļus un dārzeņus pietiekamā daudzumā, lietojot tos vismaz reizi dienā. Arī citās Latvijas iedzīvotāju grupās raksturīgs nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņs, kas izraisa nepietiekamu vitamīnu un uzturvielu nodrošinājumu. Arī mediji bieži min augļus un dārzeņus kā veselīga uztura pamatelementus un pretstata tos neveselīgai pārtikai, piedāvājot tos kā veselīgu alternatīvu.

Citā pētījumā noskaidrots, ka bērni un jaunieši regulāri brokasto arvien retāk. Turklāt, sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši reti ietur maltītes kopā ar ģimeni. Tajā pašā laikā mediji uzsver kopīgu maltīšu ieturēšanas nozīmi ikdienas steigā. Ēšana pilda ne vien organismam nepieciešamās enerģijas uzņemšanas funkciju, bet tai ir arī nozīmīga sociāla un emocionāla funkcija. Maltīšu ieturēšana kopā ar ģimeni ir kā vienojošs rituāls, kura laikā tiek stiprinātas sociālās saites un gūta informācija par ģimenes locekļu dzīvē aktuālo.

Gan pasaulē, gan Latvijā aizvien pieaug aptaukošanās izplatība. Jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā tam jāpievērš īpaša uzmanība, jo aptaukošanās ir viens no riska faktoriem smagai vai pat letālai šīs slimības gaitai. Pētījumu autori pēc iegūtajiem datiem secina, ka bērnu un jauniešu grupā aptaukošanās lielākoties ir saistīta ar pārmērīgu saldumu un gāzēto dzērienu patēriņu. Aptaukošanās izplatība pusaudžu vidū pieaug.

Arī pieaugušo Latvijas iedzīvotāju vidū aptaukošanās izplatība pieaug diezgan strauji un stabili. Nu jau liekais svars ir vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Tas skaidrojams lielā mērā ar neveselīgu uzturu un īpaši – ar nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu ikdienā. Konstatēts, ka tas kopumā izraisa arī nepietiekamu uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu. Arī Latvijas medijos aptaukošanās visbiežāk minēta kā ar uzturu saistīta problēma. Tā primāri atspoguļota kā uzņemto un iztērēto kaloriju bilances nelīdzsvarotība. Tās rezultātā var rasties dažādas hroniskas slimības vai pazemināties dzīves kvalitāte. Daļa pusaudžu izmēģina dažādas diētas, kas galvenokārt ir organismam kaitīgas, ar mērķi samazināt ķermeņa svaru un sasniegt kādu ķermeņa ideālu. Medijos biežāk redzamais svara zaudēšanas pamatojums arī ir saistīts ar vizuālām pārvērtībām. 

Noskaidrots, ka daļa pētījumu dalībnieku veselības apsvērumu dēļ mainījuši ēšanas paradumus, ieviešot savā uzturā vairāk augļu un dārzeņu. Interesanti, ka šāda ieradumu maiņa vairāk raksturīga sievietēm un respondentiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. Jāpiemin, ka mediju raksti par [veselīgu] uzturu galvenokārt ir orientēti uz sieviešu auditoriju. Par to liecina izmantotie attēli, vietniekvārdi un uzrunas formas, kā arī mediju sadaļas, kurās raksti ievietoti. Mediji šādā veidā netieši norāda, ka veselīgs uzturs gan sev, gan ģimenei ir sievietes atbildība un interese. 

Kopumā pētījumos veselīgs uzturs tiek saistīts ar [pietiekamu] augļu un dārzeņu patēriņu, bet neveselīgs uzturs – ar pārmērīgu cukura un cukuru saturošu produktu patēriņu. Uzturs un ēšanas paradumi pasniegti kā uzņemto produktu un uzturvielu summa, kuru var vērtēt pēc dažādiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka organisma darbību. Arī medijos sastopama šāda uztura perspektīva, turklāt arī [ne]veselīguma vērtēšanas kritēriji ir līdzīgi, īpaši uzsverot neveselīga uztura saistību ar lieko svaru un aptaukošanos. Turklāt liekais svars un aptaukošanās pētījumos galvenokārt pasniegta kā problēma, kas var novest pie dažādām slimībām, bet medijos uzsvērta arī liekā svara negatīvā ietekme uz cilvēka vizuālo tēlu.

Mediju analīze liecina, ka mediji uztura veselīgumu interpretē plašāk  – novērojām arī citus veselīguma rādītājus. Tas bieži saistīts ar bioloģiskas un vietējas pārtikas patēriņu, arī ar uztura vienkāršošanu atbilstoši vietējām tradīcijām. Tādējādi mediji ieskicē saikni starp veselību un ilgtspēju, uzsverot bioloģiskas vietēji ražotas (ilgtspējīgas) pārtikas nozīmi veselīgā uzturā. Jāpiemin, ka ilgtspēja uztura kontekstā Latvijas medijos lielākoties apskatīta tikai veselīguma (nevis vides ietekmju) kontekstā.